Ziņas

Ar auto uz Horvātiju

Attēls
Esmu jau diezgan daudz rakstījis par Horvātiju, bet šeit mazliet apkopošu kā uz turieni nokļūt no Latvijas ar automašīnu. Kā mēs braucam uz Horvātiju Lai arī pēdējos gadus visur lidojam ar lidmašīnu, uz Horvātiju visvairāk esam braukuši ar savu auto. Esam arī Horvātijā redzējuši citas automašīnas ar LV numuru zīmēm, tā kā nebūt neesam vienīgie un vēl kādam šī informācija var būt noderīga. Parastais maršruts ir šāds: Rīga – Varšava (Polija) – Bratislava (Slovākija) – Graca (Austrija) – Maribora (Slovēnija) – Zagreba (Horvātija). Tas ir arī tas, ko kā galveno variantu piedāvā Google Maps. Tālākais, protams, pašu ziņā, atkarībā uz kurieni dodaties. Ir cilvēki, kam labāk patīk braukt caur Čehiju, taču nakšņot Čehijā (nemaz nerunājot par Austriju) var sanākt krietni dārgāk. Ja braucat atpūsties pie jūras, tad jāņem vērā, ka visus Horvātijas reģionus vienā reizē apbraukāt ir praktiski neiespējami. Valsts ir izstiepta virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem un ir automaģistrāle, kas to visu savie...
Lasīt tālāk

Omiša Horvātijā

Attēls
Dalmācijas pilsēta Omiša Omiša ir neliela pilsēta Horvātijā pie Cetinas upes ietekas jūrā, tā atrodas apmēram 25 kilometru (30 minūšu) braucienā uz dienvidiem no Splitas. Omiša ir pazīstama ar to, ka ap četrpadsmito gadsimtu šo vietu izmantoja pirāti. Upi ietver kalni un tā bija laba vieta, kur noslēpties, lai izbrauktu aplaupīt pa jūru peldošos tirdzniecības kuģus, kuri kursēja starp Dubrovniku , Venēciju un Neapoli. Ne tikai iespēja noslēpties spēlēja lomu, bet arī tas, ka pa upi jūras kuģi nevarēja braukt. Pirāti pat bija uzbūvējuši cietoksni un noslēguši vienošanos ar apkārtējiem iedzīvotājiem par neuzbrukšanu un ‘sadarbību’. Pašā pilsētā nav īpašo daudz ko darīt, lai arī tai piemīt savs šarms (un liela autostāvvieta, kas ir būtiski ceļojot ar auto). Taču ne jau pirātus mēs braucām uz Omišu meklēt – brauciena mērķis bija izbraukt pa vienu no garākajām Eiropas zipline trasēm. Trase sastāv no septiņiem dažāda garuma nobraucieniem ar kopējo trošu ceļu garumu vairāk kā divi kilometri. ...
Lasīt tālāk

Grebaštica Horvātijā

Attēls
Grebaštica ir neliela pilsētiņa vai drīzāk pilsētas tipa ciemats pie jūras kādus 15 kilometrus no Šibenika. Par Horvātiju runājot, vispār lielākā daļa piejūras apdzīvoto vietu ir ciemati, taču iespaidu, ka tā varētu būt pilsēta rada tas, ka mājas atrodas ļoti tuvu viena otrai un tajos ir laba infrastruktūra pateicoties tūrismam. Parasti tajos ir vairāki mazi veikaliņi un ļoti daudz bāru, restorānu un kafejnīcu, kas izvietotas pie pludmales. Tajos ir arī daudz gan lielāku, gan mazāku privāto viesnīcu. Par Grebašticu Grebaštica ir diezgan pazīstams tūrisma galamērķis pateicoties saulainajam laikam, tīrajai jūrai, kas īstenībā ir jūras līcis un tās pludmalēm. Pludmales, protams, kā jau lielākajā daļā Horvātijas, ir akmeņainas, bet ne klinšainas. Vēl jāpiebilst, ka šo vietu īpaši iecienījuši vācieši, šveicieši un austrieši un, protams, kā jau daudzās vietās, tur ieklīst pa kādam polim un citam austrumeiropietim, kam nav slinkums braukt ar auto lielāku ceļa gabalu, lai atpūstos pie siltās A...
Lasīt tālāk

Rogozņica un Primoštena

Attēls
Primoštena Pēc nepilnām divām Grebašticā pavadītām dienām devāmies uz mūsu galapunktu Horvātijā Sevidu, bet pa ceļam bija paredzēta vēl viena pieturvieta Dalmācijā – Primoštena. Primoštena ir vēl viena gleznaina pilsētiņa Adrijas jūras krastā tur pat pie jau iepriekšējā aprakstā pieminētā autoceļa D8, kādus 15 kilometrus uz dienvidiem no Grebašticas. Pilsētas vārds ir saistīts ar paceļamo tiltu, kas kādreiz tika uzbūvēts aizsardzības nolūkos, taču tagad tā tur vairs nav; daļa pilsētas atrodas uz salas, kas tagad savienota ar sauszemi. Pilsētas pludmale skaitās viena no desmit labākajām pludmalēm Horvātijā un tajā pat atrodas stacionāri saulessargi atpūtniekiem (tādas lietas Horvātijā nav īpaši izplatītas). Apkārtējais reģions ir slavens ar vīnogulājiem, turpat netālu no pilsētas ir vīnogu dārzs. kas pat iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Turpat netālu no pilsētas līča otrā krastā atrodas cits interesants apskates objekts Lēdijas Loreto statuja (Our Lady of Loreto), ...
Lasīt tālāk

Istras pussala un Krk sala

Attēls
Istras pussala Istras pussala ir viena no Horvātijas daudzajām pussalām, bet atšķiras ar to ka atrodas valsts ziemeļos. Tā robežojas ar Slovēniju, bet turpat jau arī ir Itālija. Kopumā pussalas teritoriju dala šīs trīs valstis, taču lielāko daļu (gandrīz 90%) aizņem Horvātija. Itāļi pussalu sauc par Istriju (Istria). Istras pussala ir lielākā pussala pie Adrijas jūras. Lai saprastu vairāk par tās izmēriem, pateikšu, ka attālums no Pulas līdz Slovēnijas robežai ir ap 60 kilometriem, bet līdz Itālijas robežai 80 kilometri mērot pa taisno (braucot pa ceļu noteikti būs vairāk). Istrija ir pazīstama arī ar to, ka tur aug trifeles – sēnes, kuras lieto kā piedevu pārtikai. Lielākā pilsēta Horvātijas daļā ir Pula, kas atrodas pussalas pašos dienvidos, taču Slovēnijas pilsēta Kopera un Itālijas pilsēta Trieste ir vēl lielākas. Pulā dzīvo nepilni 60 tūkstoši iedzīvotāju, bet tā visvairāk pazīstama ar tajā joprojām esošajām senās Romas celtnēm. Pulas amfiteātris ir viens no vislabāk saglabātajiem...
Lasīt tālāk

Sevida Horvātijā

Attēls
Piejūras pilsēta Sevida Sevida bija mūsu galamērķis vasaras atvaļinājumam Adrijas jūras krastā Horvātijā. Iepriekš jau rakstīju, ka ieradāmies Zadaras lidostā un pāris dienas pavadījām mazā pilsētiņā Grebašticā un pa ceļam uz Sevidu piestājām Primoštenā. Sevida, atšķirībā no Horvātijas galvaspilsētas Zagrebas , ir piemērota klusai atpūtai, tuvākā pilsēta ar aktīvu tūrisma dzīvi ir Trogira, kas atrodas apmēram 20 kilometru attālumā. Sevidas pludmalēs, protams, ir pietiekoši daudz cilvēku kā jau visur Horvātijā, taču tās nav pārpildītas. Uz turieni cilvēki dodas ar savām automašīnām, jo ciemats atrodas nelielu gabalu (ne ar kājām mērojamu) no D8 autoceļa, nekādas automaģistrāles tuvumā nav un tūristu autobusiem pa mazajiem vietējiem ceļiem ir sarežģīti vai pat neiespējami pārvietoties. Vēl viena īpatnība, kāpēc Sevidā nav lielāku viesnīcu ir tā, ka pilsētā nav centrālā ūdensvada. Mājas lieto savus dziļurbumus ūdens iegūšanai, bet daudzviet ūdens pat tiek piegādāts cisternās. Mēs dzīvojām...
Lasīt tālāk