Ziņas

Ar auto uz Horvātiju

Attēls
Esmu jau diezgan daudz rakstījis par Horvātiju, bet šeit mazliet apkopošu kā uz turieni nokļūt no Latvijas ar automašīnu. Kā mēs braucam uz Horvātiju Lai arī pēdējos gadus visur lidojam ar lidmašīnu, uz Horvātiju visvairāk esam braukuši ar savu auto. Esam arī Horvātijā redzējuši citas automašīnas ar LV numuru zīmēm, tā kā nebūt neesam vienīgie un vēl kādam šī informācija var būt noderīga. Parastais maršruts ir šāds: Rīga – Varšava (Polija) – Bratislava (Slovākija) – Graca (Austrija) – Maribora (Slovēnija) – Zagreba (Horvātija). Tas ir arī tas, ko kā galveno variantu piedāvā Google Maps. Tālākais, protams, pašu ziņā, atkarībā uz kurieni dodaties. Ir cilvēki, kam labāk patīk braukt caur Čehiju, taču nakšņot Čehijā (nemaz nerunājot par Austriju) var sanākt krietni dārgāk. Ja braucat atpūsties pie jūras, tad jāņem vērā, ka visus Horvātijas reģionus vienā reizē apbraukāt ir praktiski neiespējami. Valsts ir izstiepta virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem un ir automaģistrāle, kas to visu savie...

Bulgārija rudenī - otrā diena

Attēls
Rīts Plovdivā Kā jau rakstīju iepriekšējā blogā par 2024. gada braucienu uz Bulgāriju , ap pusnakti atgriezāmies no pastaigas pa Plovdivu un devāmies gulēt. Viesnīcas numuru bijām pasūtījuši bez brokastīm, tāpēc no rīta pēc pamošanās apģērbāmies un uzreiz devāmies uz pilsētu. Pirms došanās tālāk uz Melno jūru mēs vēlējāmies apskatīt pilsētas vēsturisko un kultūras mantojumu dienas gaismā. Plovdiva savā ziņā ir dzīvs muzejs. Klīstot pa gājējiem draudzīgo centru, mūs uzreiz aizrāva pilsētas relaksētā gaisotne. Viens no objektiem, ko noteikti gribējām apskatīt, bija senais romiešu amfiteātris, viens no vislabāk saglabātajiem Eiropā. Amfiteātris, kas celts mūsu ēras 2. gadsimtā imperatora Trajana valdīšanas laikā, varēja uzņemt līdz 6000 skatītāju. Lai gan amfiteātri, dodoties cauri šaurajiem mazo ieliņu labirintiem, atrast nemaz tik vienkārši nebija iespējams, pūles bija tā vērtas, jo skats no augšas bija iespaidīgs, piedāvājot panorāmas skatu uz Plovdivu un apkārtējiem kalniem. Vīna degu...

Ceļojums uz Bulgāriju 2024. gada rudenī

Attēls
Rudens piedzīvojums Bulgārijā Šis bija mūsu otrais ceļojums uz Bulgāriju, galamērķi, kas bija radījis interesi kopš mūsu pirmās vizītes 2007. gadā. Toreiz mēs agrā pavasarī šķērsojām valsti ar automašīnu, apbrīnojot pārsteidzošās Belogradčikas klintis , rāmo Bačkovas klosteri un apskatot gleznaino Melnās jūras piekrasti . Atmiņas palika, taču mēs vēlējāmies atgriezties un to izdarījām 2024. gada rudenī. Par šo ceļojumu ir arī pieejams video manā YouTube kanālā . Cits veids, kā izpētīt Bulgāriju Atšķirībā no iepriekšējā ceļojuma, šoreiz lidojām no Londonas uz Sofiju, gatavi nesteidzīgai bet piesātinātai ceļojuma nedēļai. Iepriekšējā reizē no Rīgas uz Bulgāriju ilgi braucām ar savu auto no Rīgas, bet šoreiz nolēmām netērēt laiku nokļūšanai līdz galamērķim. Pēc nolaišanās Sofijas lidostā mēs noīrējām automašīnu no vietējā uzņēmuma CarRent Bulgaria, kuru bijām rezervējuši caur DiscoverCars. DiscoverCars auto nomas meklētāju jau bijām izmantojuši pirms tam pāris reizes Rīgā, gan arī pēc ta...

Kornvola – otrā diena

Attēls
Kornvola. Pēc pirmās dienas pirms gulēt iešanas aizgājām vakariņās uz netālo krogu The Shire Inn . Tas atrodas kādu 15 minūšu gājiena attālumā no viesu mājas. Devāmies uz krogu kājām, lai varētu arī iedzert kādu pinti alus. Atmosfēra un apkalpošana laba, ēdieni un vietējais Kornvolas alus arī garšīgi – kā jau gastrokrogā. Rēķins gan mazliet pārsteidza – māk viņi pie it kā normālām cenām sarēķināt tā, ka sanāk vismaz par pārdesmit mārciņām vairāk nekā domāts. Minak teātris No paša rīta tūlīt pēc brokastīm devāmies uz interesantu vietu – mūsdienās klintīs izbūvētu amfiteātri, kur ik pa laikam notiek arī reālas izrādes. Šoreiz Kornvola tiešām pārsteidza. Teātra idejas autore un izveidotāja bija vietējā sieviete Rovena Keida (Rowena Cade). Nosaukums minak (meynek vietējā valodā) nozīmē akmeņaina vieta. Sieviete sāka veidot teātri pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Minak teātris ( Minack Theatre ) atrodas pussalas pašos dienvidos. Parasti no rīta puses var apskatīt teātri un tam apkārt...

Anglijas province Kornvola

Attēls
Šoreiz sākšu ar īsu kopsavilkumu. Mēs gatavojāmies braukt uz Kornvolu vismaz kādus gadus septiņus. No Skotijas tas sanāca ne tik tālu, cik ilgi – arī ceļa izmaksas nospēlēja savu lomu. Dzīvojot Anglijas dienvidos kaut kā ilgi nevarējām saņemties, jo saraksta augšgalā bija daudzas citas vietas, kur aizbraukt ārpus Lielbritānijas. Doties uz Kornvolu izlēmām klausoties stāstus no vietējiem uz salas dzīvojošajiem par to cik tā vienreizēja un skaista. Pēc brauciena uz turieni varu teikt vienu – šī ceļojuma ideja varēja mierīgi palikt prioritāšu lejas daļā. Galvenokārt izmaksu dēļ. Trīs dienu ceļojuma izmaksas pēc būtības bija vismaz tādas pašas kā nedēļas nogalei Romā , taču, godīgi sakot, atgriežoties no Romas sajūtas un iespaidi bija daudz labāki. Te laikam lielāko lomu spēlē tas ko sauc par vērtību, ko iegūstat par savu iztērēto naudu (value for money). Brutāli rēķinot, viss bija apmēram uz pusi dārgāks nekā tam vajadzētu būt balstoties uz ceļojumu pieredzi pa Eiropu (ar to domāju tās dā...

Splita Horvātijā

Attēls
Pilsēta Adrijas jūras krastā Splita Splita ir otrā lielākā pilsēta Horvātijā un tas tiešām jau redzams pa gabalu, kad tikai tuvojaties pilsētai. Tā ir arī lielākā Dalmācijas pilsēta un vislielākā Horvātijas pilsēta Adrijas jūras krastā. Ceļotāji ir iecienījuši pilsētu, īpaši pēdējos gados pēc tam, kad pilsētā tika filmētas epizodes no plaši pazīstama seriāla ‘Troņu spēles’. Mes uz turieni devamies no Sevidas, kur bijam apmetusies Horvatijas celojuma laika. Splitu izveidoja grieķi vairākus gadsimtus pirms mūsu ēras, bet jau dažus gadsimtus pēc mūsu ēras sākuma pilsētā tika uzbūvēta romiešu imperatora pils. Ap mūsu ēras pirmā gadu tūkstoša vidu Splita kļuva par Romas provinces Dalmācijas galvaspilsēta. Arī turpmākā laikā pilsēta gāja no rokas rokā pie bizantiešiem, venēciešiem, gan arī eksistēja kā patstāvīga pilsētvalsts, tāpēc tās vēsturiskais kultūras mantojums ir iespaidīgs. Mūsdienās Splitā dzīvo vairāk kā 160 tūkstoši iedzīvotāju, bet kopā ar piepilsētām iedzīvotāju skaits sasnied...

Omiša Horvātijā

Attēls
Dalmācijas pilsēta Omiša Omiša ir neliela pilsēta Horvātijā pie Cetinas upes ietekas jūrā, tā atrodas apmēram 25 kilometru (30 minūšu) braucienā uz dienvidiem no Splitas. Omiša ir pazīstama ar to, ka ap četrpadsmito gadsimtu šo vietu izmantoja pirāti. Upi ietver kalni un tā bija laba vieta, kur noslēpties, lai izbrauktu aplaupīt pa jūru peldošos tirdzniecības kuģus, kuri kursēja starp Dubrovniku , Venēciju un Neapoli. Ne tikai iespēja noslēpties spēlēja lomu, bet arī tas, ka pa upi jūras kuģi nevarēja braukt. Pirāti pat bija uzbūvējuši cietoksni un noslēguši vienošanos ar apkārtējiem iedzīvotājiem par neuzbrukšanu un ‘sadarbību’. Pašā pilsētā nav īpašo daudz ko darīt, lai arī tai piemīt savs šarms (un liela autostāvvieta, kas ir būtiski ceļojot ar auto). Taču ne jau pirātus mēs braucām uz Omišu meklēt – brauciena mērķis bija izbraukt pa vienu no garākajām Eiropas zipline trasēm. Trase sastāv no septiņiem dažāda garuma nobraucieniem ar kopējo trošu ceļu garumu vairāk kā divi kilometri. ...