Vestbeja
Rietumdorseta
Apmēram vienas stundas brauciena attālumā no Bormutas uz rietumiem atrodas patiešām skaista mazpilsēta Vestbeja (West Bay). Ceļojums pats par sevi ir ļoti aizraujošs, jo Rietumdorseta pārsteidz ar brīnišķīgām ainavām; gandrīz visu ceļu sanāk braukt pa kalniem un pa lejām. Dažviet no pauguru virsotnēm paveras skats uz Lamanšu un pat iespējams ieraudzīt piekrastes līniju.
Vestbeja ir maza kūrortpilsēta, kas atrodas uz dienvidiem no Bridportas, apmēram 15 jūdzes no Veimutas, un tai ir sava osta, jahtu piestātne un tūrisma objekti visu vecumu apmeklētājiem. Vestbejā un ap to ir daudz viesu māju, viesnīcu, kotedžu tūristiem un kempingu parku. Šī teritorija ir daļa no Juras piekrastes, kas ir UNESCO pasaules dabas un kultūras mantojuma sarakstā; visas Juras piekrastes krasta līnijas garums ir gandrīz vairāl kā 154 kilometri.
Pilsētas vēsture sākas, kad 1884. gadā no Bridportas līdz Bridportas ostai tika pagarināta dzelzceļa līnija; jaunā ostas stacija tika nosaukta par West Bay. Drīz pēc tam sākās villu un māju būvniecība, lai šai vietai piesaistītu tūristus. Dzelzceļa līnija pasažieriem tika slēgta 20. gadsimta trīsdesmitajos gados un to pavisam beidza izmantot 1962. gadā.
Pastaiga pa Juras laikmeta krastu
Pēc ierašanās Vestbejā mēs sākām gājienu tieši no stāvlaukuma, kas atrodas turpat pie krasta. Mūsu apmeklējuma dienā, kas bija svētdiena, visas dienas autostāvvietas cena bija tikai divas mārciņas. Piejūras autostāvvietā ir daudz vietu, lai gan vasarā tā visdrīzāk ir pilna. Tomēr apkārtnē ir arī citas autostāvvietas, un visticamāk ka spēsiet atrast kādu vietu kur novietot automašīnu.
Pārgājienam ir divas iespējas – vai nu ejat gar pašu jūras krastu, vai arī izmantojat piekrastes taku, kas iet virs klintīm. Mēs nolēmām staigāt pa pludmali un atgriezties pa piekrastes taku, pa kuru veļš iet augšā un lejā; piekrastes klintis sasniedz piecdesmit metru augstumu un no tām paveras vienreizējs skats uz apkārtni.
Mēs nolēmām iet līdz tuvējam kempingam, kas atrodas apmēram pusotra kilometra attālumā no autostāvvietas, un pēc tam atgriezties mūsu sākuma punktā. Gan ejot pa pludmali, gan pa piekrastes taku, jāpatur prātā, ka kāda daļa no Austrumu klints var nobrukt nepārtrauktas vēja un ūdens izraisītas erozijas dēļ. Viens no pēdējiem lielākajiem nobrukumiem tika reģistrēts 2019. gadā, kad aptuveni tūkstotis tonnu iežu nobruka pludmalē.
Lai gan kopējais trīs kilometru attālums šķiet ļoti mazs, staigājot pavadījām apmēram divas stundas. Galvenais iemesls tam ir tas, ka mēs fotografējām apkārtni, baudījām fantastiskas ainavas, it īpaši no augšas ejot pa piekrastes takau. Turklāt mums bija līdzi suns, un arī viņš izbaudīja pastaigu. Iespējams, ka vasaras sezonas laikā suņiem nav atļauts staigāt pa pludmali.
Mols, jahtu piestātne, zivis un kartupeļi (fish & chips)
Vakarā, pēc divu stundu pastaigas gar piekrasti, mēs jutāmies mazliet izsalkuši un nolēmām pilsētā atrast kaut ko ēdamu. Pirms tam mēs devāmies uz piestātni un pastaigājāmies pa molu. Bija aizraujoši redzēt, kā cilvēki no jūras ierodas ar laivām un iekrauj tās vieglo auto piekabēs, lai pēc dienas pavadīšanas jūrā atgrieztos mājās.
Pilsētā gar ielu ir izvietoti nelieli kioski, kas piedāvā dažādas ēdiena iespējas līdzņemšanai. Protams, ka angļu iecienītie fish & chips (mīklā cepta zivs ar fritētiem kartupeļiem) bija mūsu izvēle, jo Vestbeja ir pazīstama ar savu vietējo ekonomiku, kuras pamatā ir tūrisms un zvejniecība. Dienas piedāvājumā bija maltīte, kas sastāv no mencas un kartupeļiem par 5.7 mārciņām, un mēs nolēmām to arī ieg;ādāties.
Viss bija ļoti bija svaigs un patiešām garšīgs, kas nodrošināja patīkamu mūsu dienas nogali Vestbejā – Rietumdorseta mūs nepievīla.
Šajā blogā ir arī daudz citu ieraksti par Lielbritāniju, piemēram, par mūsu pieredzi Kornvolā, Dēvonā, Dorsetā un citur.