Pavasaris Šveicē

Pavasaris Šveicē, kur ieradāmies pavasarī no Francijas ar Bādenbādenes lidostā īrētu automašīnu, ritēja pilnā sparā.

Ženēvas ezers

Ženēvas ezers ir ezera angliskais nosaukums, ko pārsvarā arī mēs lietojam. Franciski ezeru sauc Lac Léman, bet, lai nebūtu garlaicīgi, ezeram ir arī vāciskais nosaukums – Genfersee. Ezers ir viens no lielākajiem Eiropā, ap 60% no tā pieder Šveicei, atlikušie 40% Francijai.

Biju pārsteigts uzzinot, ka viena no Francijas lielākajām upēm Rona, kas sākas augstu Alpu kalnos, ietek Ženēvas ezerā tā austrumu galā un iztek no tā pie Ženēvas, lai turpinātu savu ceļu uz Vidusjūru.

Lai uzturētu ezerā pastāvīgu ūdens līmeni, 1985. gadā tika pabeigts dambis (Seujet Dam). Dambis nodrošina ezera apkārtni pret plūdiem un ap to ir izveidoti zivju ceļi, lai tās pret straumi varētu nokļūt ezerā.

Pavasaris Šveicē – Montrē

Vissvarīgākais šajā reģionā, protams, ir tūrisms. Vispopulārākais (visskaistākais, visdārgākais, vis-vis…) kūrorts pie Ženēvas ezera ir Montrē (Montreux), kurš atrodas uz mazas apaļas pussalas un ir labi aizsargāts no ziemeļu un austrumu vējiem.

Pilsētā atrodas milzum daudz villas, pilis, kas pārvērstas par viesnīcām, restorāni, veikali un viss pārējais, kas nepieciešams bezrūpīgai atpūtai. Servisa līmenis, protams, arī ir visaugstākais. Bet ziemā Ženēvas ezers pārvēršas par vienu no skaistākajiem reģioniem visā pasaulē, ko papildina lieliskas aktīvās atpūtas iespējas tuvējos kalnos. Un tam visam klāt nāk arī lieliskā Šveices virtuve, kurā sastopami daudzi apkārtējo valstu, īpaši Francijas, ēdienu un nevainojams to pasniegšanas stils.

Pavasaris Šveicē izceļas ar to, ka tur zied viss – gan tādas puķes, kuras pazīstamas arī pie mums, gan arī pavisam neredzētas. Un šī ziedēšana, īpaši kalnu rajonos, turpinās vairāku mēnešu garumā! Kā nebeidzamā pavasarī.

Kādā vakarā staigājot gar ezera krastu Montrē pamanījām ļoti interesantas puķes apstādījumos – kātiņš kā magonei, bet zieds kā rozei. Sanāk rožmagones vai kas tamlīdzīgs. Pēc tam, jau esot Latvijā, staigājot pa Saktas puķu tirdziņu, ievērojām, ka šādas vai ļoti līdzīgas puķes ir dažām pārdevējām arī Rīgā (attēls pašā lapas apakšā).

Neuchatel

Uz ziemeļiem no Ženēvas ezera atrodas vēl viens pietiekoši liela izmēra ezers – Nošatel (Lac de Neuchâtel), kas nosaukts pie tā atrodošās lielākās pilsētas vārdā (vai arī pilnīgi otrādi – pilsēta nosaukta ezera vārdā, kas to vairs lai atceras). Lai nu kā, bet Neuchâtel tulkojumā nozīmē jaunā pils. Šī ir ļoti skaista pilsēta ar mazliet vairāk kā 30 tūkstošiem iedzīvotāju. Šajā pilsētā un tās apkārtnē ir ļoti interesanta infrastruktūra: ap 50% no visas teritorijas aizņem meži, 18% aizņem mājas, 10% ceļi un cita transporta infrastruktūra, savukārt ap 4% aizņem parki un apstādījumi, ap 2% augļu dārzi un tikai nedaudz vairāk par 2% no teritorijas aizņem rūpnieciskie objekti. Tā visa rezultātā gaiss ir super svaigs un apkārtne vienreizēji skaista.

Neuchâtel ir slavena ar pulksteņu ražošanu, bet pēdējā laikā pilsēta ir kļuvusi pazīstama arī kā mikrotehnoloģiju centrs – no turienes nāk gan jaunākās medicīnas tehnoloģijas un biotehnoloģijas, gan Šveices precīzās mērierīces un cita augstāko tehnoloģiju produkcija, kas pazīstama visā pasaulē. Pilsētā atrodas arī slaveni jauno tehnoloģiju pētniecības institūti. Kas, iespējams, var sagādāt neērtības – pilsētā pārsvarā viss notiek franču valodā (Ženēvas ezera apkārtnē iespējams diezgan brīvi saprasties arī angļu valodā).

Vēl tikai jāpiebilst, ka Neuchâtel ir vērts apmeklēt, jo tur atrodas 32 nacionālas nozīmes vēstures mantojuma objekti, ieskaitot baznīcas, mājas, muzejus utt.

Pavasaris Šveicē bija skaists un pēc vairākām pavadītām dienām pie Ženēvas ezera devāmies uz Šveices austrumiem, pa ceļam apskatot kā tiek ražota slavenā Šveices šokolāde un Ementāles siers. Un, protams, ne tikai apskatītu, bet arī pagaršotu to tieši pie ražotājiem.

Lucerna

Pirms atgriešanās uz Vāciju, bijām iecerējuši apmeklēt draugus netālu no Šveices vācu daļas pilsētas Lucernas (Luzern), tāpēc nakti pavadījām viesnīcā Lucernā un izmantojām iespēju apskatīt šo pilsētu ezera krastā, kurā pirms tam nebijām bijuši.

Klasiski Lucerna saistās ar gājēju tiltu pār upi. Tilta vienā malā uzbūvēts ūdenstornis, to sauc par kapelas tiltu. Pie kam tas ir visvecākais koka tilts Eiropā, kura garums ir 204 metri un tas ir ļoti iecienīts tūrisma objekts. Labā ziņa – atšķirībā no daudziem citiem tūrisma objektiem, par šo nav jāmaksā.

Lucerna ir vislielākā pilsēta centrālajā Šveicē, tur dzīvo gandrīz 80 tūkstoši iedzīvotāju, bet kopā ar apkārtējām piepilsētām, kas izvietojušās trijos dažādos kantonos, iedzīvotāju skaits sasniedz 250 tūkstošus.

Kamēr bijām Lucernā, lielāko daļu laika lija lietus, taču bija interesanti pastaigāt pa vecpilsētu, daudzajiem tiltiem un veikaliem. Pilsētā kursē ļoti ērts sabiedriskais transports un tās iedzīvotāji ļoti labprāt paskaidro, kā iespējams nokļūt uz vajadzīgo vietu. Kopējais iespaids – ļoti jauka vieta.